Tiešā skaņa ir skaņa, kas tiek izvadīta no skaļruņa un tieši sasniedz klausītāju.Tās galvenā īpašība ir tāda, ka skaņa ir tīra, tas ir, kāda veida skaņu izstaro skaļrunis, klausītājs dzird gandrīz kādu skaņu, un tiešā skaņa neiziet cauri telpas atspīdumam no sienas, zemes un augšējai virsmai, nav iekštelpu apdares materiālu skaņas atstarošanas radītu defektu, un to neietekmē iekštelpu akustiskā vide.Tāpēc skaņas kvalitāte ir garantēta un skaņas precizitāte ir augsta.Ļoti svarīgs princips mūsdienu telpu akustikas dizainā ir pilnībā izmantot tiešo skaņu no skaļruņiem klausīšanās zonā un pēc iespējas vairāk kontrolēt atstaroto skaņu.Telpā metode, kā noteikt, vai klausīšanās zona var iegūt tiešu skaņu no visiem skaļruņiem, ir ļoti vienkārša, parasti izmantojot vizuālo metodi.Klausīšanās zonā, ja persona, kas atrodas klausīšanās zonā, var redzēt visus skaļruņus kopumā un atrodas zonā, kur visi skaļruņi tiek izstaroti šķērsām, var iegūt tiešu skaļruņu skaņu.

Normālos apstākļos skaļruņu piekare ir labākais risinājums tiešai skaņai telpā, taču dažkārt zemā slāņa atstatuma un ierobežotās telpas dēļ uz balstiekārtas skaļruni var attiekties noteikti ierobežojumi.Ja iespējams, ieteicams nolikt skaļruņus.

Daudzu skaļruņu skaņas signāla leņķis ir 60 grādu robežās, horizontālais rādītāja leņķis ir liels, vertikālā leņķa virziens ir mazs, ja klausīšanās laukums neatrodas signāltaures virziena leņķī, skaņas signāla tiešu skaņu nevar iegūt, tāpēc skaļruņi ir novietoti horizontāli, augstfrekvences skaļruņa asij jāatbilst klausītāja ausu līmenim.Kad skaļrunis ir nolikts, galvenais ir noregulēt skaļruņu slīpuma leņķi, lai neietekmētu augsto toņu klausīšanās efektu.

Skaļruņa atskaņošanas laikā, jo tuvāk skaļrunim, jo ​​lielāka ir tiešās skaņas proporcija skaņā un mazāka ir atstarotās skaņas proporcija;jo tālāk no skaļruņa, jo mazāka ir tiešās skaņas proporcija.