Tiešā skaņa ir skaņa, kas tiek izstarota no skaļruņa un tieši sasniedz klausītāju. Tās galvenā īpašība ir tā, ka skaņa ir tīra, tas ir, kāda veida skaņu izstaro skaļrunis, klausītājs gandrīz dzird, kāda veida skaņa, un tiešā skaņa neiziet cauri sienas, zemes un augšējās virsmas atstarošanai telpā, nav nekādu defektu, ko izraisa iekšējā dekoratīva materiāla, un to neietekmē iekšējā vide. Tāpēc skaņas kvalitāte tiek garantēta, un skaņas uzticība ir augsta. Ļoti svarīgs mūsdienu istabas akustikas dizaina princips ir pilnībā izmantot tiešo skaņu no skaļruņu klausīšanās apgabalā un pēc iespējas kontrolēt atspoguļoto skaņu. Istabā metode, lai noteiktu, vai klausīšanās zona var iegūt tiešo skaņu no visiem skaļruņiem, ir ļoti vienkārša, parasti izmantojot vizuālo metodi. Klausīšanās zonā, ja klausīšanās apgabalā esošais cilvēks var redzēt visus skaļruņus un atrodas apgabalā, kur visi skaļruņi ir savstarpēji repradēti, var iegūt tiešo skaļruņu skaņu.

Normālos apstākļos skaļruņu balstiekārta ir labākais risinājums tiešai skaņai telpā, bet dažreiz zemā slāņa atstarpes un ierobežotās telpas dēļ suspensijas skaļrunī var tikt pakļauti noteiktiem ierobežojumiem. Ja iespējams, ieteicams pakārt skaļruņus.

Daudzu skaļruņu raga leņķis ir 60 grādu robežās, horizontālais rādīšanas leņķis ir liels, vertikālā leņķa virziens ir mazs, ja klausīšanās laukums nav raga direktētspējas leņķī, raga tiešo skaņu nevar iegūt, tāpēc, kad skaļruņi tiek novietoti horizontāli, tweeter asi. Kad skaļrunis ir pakārts, galvenais ir pielāgot skaļruņu slīpuma leņķi, lai neietekmētu trīskāršo klausīšanās efektu.

Kad runātājs spēlē, jo tuvāk skaļrunim, jo ​​lielāka ir tiešās skaņas proporcija skaņā un jo mazāka ir atspoguļotās skaņas proporcija; Jo tālāk no skaļruņa, jo mazāka ir tiešās skaņas īpatsvars.